EMBODIED INCLUSION

Erasmus+ apmācības jaunatnes darbiniekiem, kuri strādā ar daudzveidīgām jauniešu grupām un vēlas apgūt praktiskus rīkus, kā ar nevardarbīgās komunikācijas un ķermenisku metožu palīdzību padarīt savu darbu iekļaujošāku.

KAS PROJEKTĀ NOTIKA

Apmācība
Jaunatnes darbā par iekļaušanu runā daudz, bet, stāvot grupas priekšā, to īstenot ir krietni grūtāk. Vienā grupā var būt jaunietis, kurš runā visu laiku, un kāds, kurš vēl ne reizi nav ierunājies, kāds, kuram traucē troksnis, un kāds, kuram vienkārši nepieciešams kustēties. Šī apmācība radās, lai palīdzētu jaunatnes darbiniekiem šādās situācijās justies drošāk un rīkoties apzinātāk.

No 2026. gada 7. līdz 15. septembrim Mujāņos pulcējās 32 jaunatnes darbinieki, pedagogi un fasilitatori no Latvijas, Itālijas, Grieķijas un Polijas. Deviņas dienas mēs dzīvojām kopā, dalījām ikdienas pienākumus un mācījāmies cits no cita. Apmācību vadīja trīs treneri: sertificēta nevardarbīgās komunikācijas trenere Magdalena Sendor, neformālās izglītības fasilitatore un mediatore Antoniya Lyubenova un deju pedagogs un ķermeniskās prakses speciālists Tomasz Kowalski.

Kā strādājām
Pirmajās dienās veidojām vidi, kurā var droši mācīties: iepazināmies, vienojāmies par kopīgiem noteikumiem un runājām par piekrišanu un personiskajām robežām. Tālāk pētījām, kas grupā notiek “dziļāk”: kurš runā un kurš klusē, kā veidojas varas attiecības un kāpēc kāds pamazām atslēdzas no procesa.

Liela daļa programmas bija veltīta nevardarbīgajai komunikācijai. Mācījāmies atšķirt novērojumus no vērtējumiem, saprast savas un citu emocijas un vajadzības un izteikt skaidrus lūgumus. Trenējāmies klausīties tā, lai otrs justos sadzirdēts, un skatīties uz konfliktu kā uz signālu par neapmierinātām vajadzībām, nevis kā uz “grūtu/sliktu” cilvēku.

Katra diena ietvēra arī kustību, dejas un ķermeņa apzināšanās prakses. Tās palīdzēja ne tikai saprast teoriju, bet piedzīvot to: sajust, kā ķermenis signalizē par robežām, kā nervu sistēma reaģē uz stresu un kā kopīga kustība var saliedēt grupu bez vārdiem. Visas metodes piedāvājām kā jaunatnes darba rīkus, nevis terapiju, un katrs varēja izvēlēties, cik daudz iesaistīties.

Apmācības otrajā pusē dalībnieki paši kļuva par vadītājiem. Viņi veidoja iekļaujošas aktivitātes savām jauniešu grupām, izspēlēja sarežģītas situācijas simulācijās un sniedza viens otram atgriezenisko saiti. Ikdienas ritmu turēja rūpju grupas, kas no rīta parūpējās par kopīgo telpu un sadzīvi, un mājas grupas, kurās vakaros bija laiks pārrunāt dienā piedzīvoto un atbalstīt citam citu.

Mācīšanās atzīšana
Katru vakaru dalībnieki atvēlēja laiku pārdomām un pierakstiem savās mācību dienasgrāmatās. Apmācības vidū kopā izvērtējām, kas līdz šim izdevies un kam pievērst vairāk uzmanības. Noslēgumā katrs izvērtēja, kādas prasmes un atziņas iegūjis, un saņēma Youthpass sertifikātu, kas apliecina neformālajā izglītībā apgūto.

Ko saka dalībnieki
Daudzi atzina, ka visvairāk palika atmiņā tas, ka teoriju varēja izjust ar ķermeni, nevis tikai par to dzirdēt. Kā spēcīgākās pieredzes dalībnieki minēja ienaidnieka tēla pārveidošanas vingrinājumu, nevardarbīgās komunikācijas soļu izspēlēšanu kustībā, kopīgās dejas un vingrinājumus nervu sistēmas nomierināšanai. Vairāki dalībnieki stāstīja, ka savā darbā izmantos nevardarbīgās komunikācijas četrus soļus un sistēmiskā konsensa metodi kopīgu lēmumu pieņemšanai. Kāda mūzikas pedagoģe plāno ieviest kustību un ķermeņa apzināšanās vingrinājumus vijoles stundās.

Zināšanu nodošana tālāk
 Pēdējās dienās katrs dalībnieks izveidoja savu rīcības plānu, kurā iekļāva kurā vidē un ar kuriem jauniešiem izmēģinās apgūto, kādas metodes izmantos un kādi izaicinājumi varētu rasties. No katras valsts piedalījās vesela komanda, tāpēc dalībnieki plānoja arī kopīgas aktivitātes. Mazās grupās pa divi līdz četri cilvēki viņi vienojās par kopīgām aktivitātēm, ko vadīs mājās, un katra nacionālā komanda izvirzīja vienu mērķi savai organizācijai, piemēram, ieviest kopīgas vienošanās par piekrišanu regulārajās nodarbībās vai novadīt apmācību kolēģiem. Tā apgūtais nepaliek tikai pie viena cilvēka, bet nonāk līdz organizācijām, kolēģiem un jauniešiem.

PĒC APMĀCĪBAS

Divu mēnešu laikā pēc apmācības katrs dalībnieks savā vietējā vidē noorganizē divas aktivitātes: vienu savai organizācijai vai kolēģiem un vienu jauniešiem, ar kuriem strādā. Tā Latvijā, Itālijā, Grieķijā un Polijā šajā rudenī notiek desmitiem nodarbību, kurās apmācībā apgūtās metodes nonāk līdz jauniešiem. Aktivitāšu apraksti tiek apkopoti kopīgā mapē, lai dalībnieki varētu iedvesmoties cits no cita idejām.

Dalībnieki turpina sazināties kopīgā WhatsApp grupā, dalās pieredzē sociālajos tīklos un tiekas tiešsaistē, lai pārrunātu, kā metodes darbojas praksē un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties. Arī partnerorganizācijas kopā izvērtēs, kā apgūto iekļaut savā ikdienas darbā un nākamajos projektos. 

Ja vēlies uzzināt vairāk par projektu vai iesaistīties mūsu aktivitātēs, raksti uz kalmtrainings@gmail.com.

PROJEKTU LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA

PROJEKTA NUMURS: 2026-1-LV02-KA153-YOU-000398308
PROJEKTA NORISES LAIKS: 01.06.2026. - 31.12.2026.
PROJEKTA FINANSĒJUMS: 43 097,00 EUR
FINANSĒTĀJS: Erasmus+ programma, ko Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA)
ĪSTENOTĀJS: biedrība “KALM International Trainings” (Miera skola)
PARTNERI: Youth4youth - giovani in movimento (Itālija), HUMANLINKS (Grieķija), Fundacja Krok do Przodu (Polija)
KONTAKTPERSONA: Marija Cīrule, +371 298 20 165, kalmtrainings@gmail.com

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) viedokļi un uzskati, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nevar būt atbildīgas par tiem.